Valsts iesaiste izložu organizēšanā Latvijā nav nejauša – tā ir mērķtiecīga izvēle, kuras pamatā ir sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzība.

Vēsture liecina, ka par loteriju kā labu veidu sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanai Eiropā pirmie aizdomājās Briges pilsētas galvas Beļģijā 15. gadsimta vidū. Tolaik Brige bija plaukstoša metropole, taču Burgundijas hercoga Filipa Labā uzliktais bargais naudas sods nozīmēja, ka pilsētai bija jāatrod alternatīvi veidi, kā finansēt mērķus, kas sniedz labumu sabiedrībai, neiekasējot nodevas un papildu nodokļus. Viduslaikos nodokļu celšana nebija visai populārs pasākums. Tāpēc 1441. gadā Briges pilsētas galvas izdomāja piedāvāt pilsētniekiem loteriju ar dažādu naudas summu laimestiem. Loterija pati par sevi nebija jaunums, jo jau tolaik ar loterijas palīdzību izlozēja ienesīgo un iekārojamo vīna šrēdera amatu – tas bija cilvēks, kuram bija monopols uz vīna mucu izkraušanu Briges ostā un pēc tam nogādāšanu klientu mājās. Darbs bija ienesīgs, jo šrēderi drīkstēja ieviest nodokļus par ievestajām mucām un paturēt šo naudu sev kā algu. Šim amatam nevarēja pieteikties; tas tika izlozēts. Tādējādi nejaušība noteica, kurš ieguva darbu un labo atalgojumu.

Taču jaunums bija kopā ar šo loteriju mēģināt rast līdzekļus, lai samaksātu sodu Filipam Labajam. Vēstures liecības vēsta, ka loterija kļuva ļoti populāra un tajā piedalījās daudz vairāk cilvēku, nekā tikai šrēdera amata pretendenti. Tā ienesa daudz naudas organizatora – Briges pilsētas domes – kasē. Līdz ar to varēja gan samaksāt sodu hercogam Filipam Labajam, gan atvēlēt līdzekļus pilsētas nepieciešamajiem darbiem. Tātad, tā vietā, lai apliktu savus iedzīvotājus ar nodokļiem, pilsēta piedāvāja iedzīvotājiem iegādāties loterijas biļeti. Plāns izdevās! Ideju ātri pārņēma citas pilsētas Eiropā – Vācijā, Itālijā – Romā un Venēcijā. Līdz sešpadsmitajam gadsimtam loterijas bija izplatījušās visā Eiropā.

Organizatori parasti bija pilsētas, un mērķis bija gūt peļņu, kas tika izmantota kolektīvo vajadzību finansēšanai: pilsētas mūru nostiprināšanai, slimnīcu vai baznīcu celtniecībai vai parādu nomaksai. Kopš tiem laikiem šis sociālais aspekts ir būtiska loterijas iezīme. Mūsdienās loterijas palīdz atbalstīt kultūru, veselības aprūpi, izglītību, sportu, sabiedrisko transportu u.c. Zināmi arī simboliski piemēri – Brīvības statujas pjedestāls Ņujorkā un Sidnejas opera Austrālijā tika līdzfinansēti ar loteriju palīdzību. Tikai 2023. gadā vien Eiropā ar loteriju palīdzību sabiedrības labā tika savākti vairāk nekā 22 miljardi eiro.

Valsts īpašumā esošs loteriju uzņēmums ļauj pilnībā lemt par gūto ienākumu izmantošanu, un Latvijā šie līdzekļi tiek novirzīti sabiedriski nozīmīgiem mērķiem, cita starpā, izglītības attīstībai, sporta dzīves uzlabošanai Latvijas skolās un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Tā ir ētiska un atbildīga pieeja, kas atbilst arī Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcijai, kurā uzsvērts, ka peļņai no izlozēm ir jābūt izmantojamai sabiedrības labā.

Attēlā: Skats no Rožukroņa krastmalas (Rozenhoedkaai) Brigē mūsdienās.